Ik gadus oktobra pirmajā pirmdienā Starptautiskā Arhitektu savienība (UIA) svin Pasaules arhitektūras dienu, kam raksturīgas ar arhitektūru saistītas aktivitātes. Vienlaikus ar pasaules mēroga elpu arī Latvijas Arhitektu savienība (LAS) rīko dažādus pasākumus, ikreiz tradicionālo Arhitektūras dienu norisēs iesaistot kādu no pašvaldībām Latvijā. Šī gada Latvijas Arhitektūras diena 8. oktobrī netipiski noritēs lauku teritorijas novadā, kam nav raksturīgā pieredze urbanizētas vides arhitektūras risinājumiem, bet ir bijusi nepieciešamība pēc unikāliem un profesionāliem risinājumiem restaurācijā. Jelgavas novada pašvaldībai ir tas gods uzņemt novadā arhitektūras jomas profesionāļus, izgaismojot tēmu “Reģiona atraktivitātes kods - vēsturisko ēku restaurācija - lauku teritorijas piesaistes atslēga”. Dalībnieki tiksies Jelgavas novada muižās, kur gaidāmas gan ekspertu vadītas lekcijas par pašvaldības un privāto muižu īpašnieku veicinātu ēku restaurācijas procesu, gan klātienē pievērst uzmanību restaurācijas procesa profesionālajām niansēm.

Jelgavas novada pašvaldība “Latvijas Arhitektūras dienu Jelgavas novadā” aizsāks ar atklāšanas pasākumu Zaļeniekos pie Zaļās muižas un vēlāk nodrošinot maršrutos caurvītas ekskursijas pa novada muižām. Jelgavas novada pašvaldība ir viena no retajām pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā ir uzskaitāmas vairāk kā desmit muižas - tūrismā darbojas piecas pašvaldības apsaimniekošanā esošās – Lielplatones, Lielvircavas, Staļģenes, Vilces, Zaļenieku, kā arī daļa Elejas muižas kompleksa, kā arī sešas privātās muižas – Abgunstes, Berķenes, Blankenfeldes, Vircavas, Svētes un Bramberģes. Pašvaldība kā vērtību apzinās ne vien praksi muižas apsaimniekot, izvietojot tur izglītības iestādes (kā to dara vairums pašvaldību), bet mērķtiecīgu darbu tās restaurējot un veidojot par atpazīstamiem tūrisma objektiem.

“No mūriem līdz sīkākajām detaļām – novadā muižas atjaunojam jau kopš novada izveides (2009.gada). Tas ir darbs ar vēstures liecībām, un, pateicoties profesionāliem meistariem, tās var būt drošībā. Atjaunotajiem namiem tiek iedvesta jauna dzīvība. Katrā no muižām – gan pašvaldības, gan privātajās - Latvijas arhitekti tiks iepazīstināti ar konkrētās muižas restaurācijas stāstu un kā tas pamazām ir veicinājis reģiona atraktivitāti, piesaistot tūristus, veidojot atraktivitātes kodu konkrētos maršrutos. Tāpat lepojamies, ka mums novadā ir profesionālo restauratoru kaldinātava – Zaļenieku (Zaļā) muiža ar mācību darbnīcām Restauratoru namā””, stāsta Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.

Sagaidāms, ka Latvijas Arhitektūras dienas pasākums klātienē pulcēs teju simts “arhitektu cunftes” pārstāvjus, tāpēc vizītes muižās un ekspertu lekcijas būs organizētas savstarpēji grupām mainoties, lai visi no dalībniekiem dienas ietvaros apmeklētu gan Elejas Tējas namiņu, Lielplatones Vešūzi, Lielvircavas muižu, Zaļenieku Restauratora namu, kā arī piedalītos privāto muižu stāstos – Berķenes muižā, Abgunstes muižā, kas līdz ar restaurācijas procesu kāpinājušas tūrisma plūsmu, vietas atpazīstamību un citu pakalpojumu pieprasījumu.

Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola un mācību darbnīcas “Restauratora nams”- profesionālo restauratoru kaldinātava – tirgus pieprasījums, nodrošinājums un spēja “radīt” prasmīgus mūra restauratorus. Zaļā muiža un mācību darbnīcas “Restauratoru nams” kā mācību iestādes un prakses nodrošinājuma vieta ne tikai Latvijas, bet Baltijas mērogā. Mācību darbnīcu “Restauratoru nams” attīstības iespējas. Lektori - Dace Vīpule-Kuļika (mācību darbnīcu “Restauratora nams” vadītāja) un Valija Barkovska (ZKAV direktores vietniece mācību darbā un Zaļās muižas pils gide).

Abgunstes muiža - restaurācijas korekta un saudzīga attieksme pret vēsturisko, kā arī jaunu funkciju piešķiršana. Muižas saimnieki – Asnāte un Jānis Avotnieki - ar muižu kopā ir jau no 2016. gada vasaras. Secīgi un gana aktīvi saimnieki turpina muižas un mākslinieciski – vēsturiski vērtīgo elementu atjaunošanu. Muižas dokumentētās vērtības ir trepes, durvis, logi, dažviet grīdas un sienas, kas tiek turētas godā un restaurētas pēc saimnieku norādēm. Lektori - Asnāte un Jānis Avotnieki.

Elejas muižas parks (Tējas namiņš). Pašreizējais Elejas muižas ansamblis veidots 19. gs. sākumā, klasicisma stilā pēc grāfa Kristofa Johana Frīdriha (Žanno) Mēdema pasūtījuma. Savulaik tas atzīts par Kurzemes klasicisma pērli un izcilu būvniecības paraugu Eiropā. Elejas muižas parks no dendroloģiskās un bioloģiskās daudzveidības viedokļa ir vērtējama kā saudzējama vides "pērle" Latvijas un Eiropas mērogā. Parka ziemeļu pusē atrodas Tējas namiņš, kas ietilpst muižas ēku ansamblī un celts līdz ar pils būvniecību 19. gs. sākumā. Nopostīts reizē ar pili 1915. gadā, bet pēc 100 gadiem - 2015. gadā tējas namiņš un 19.gs celtais žogs ar arkādēm piedzīvoja savu "atdzimšanu" un romantisko izskatu. Lektors - Juris Pavlovs (restaurators), gide- Kristīna Jankoviča-Zumente.

Lielvircavas muiža - viens no aktīvajiem tūrisma punktiem, kam saglabāšana, atjaunošana un attīstīšana norit paralēli ar 19.gs. modes vēstures popularizēšanu. Šogad muiža saņēma barona fon Klopmana deponējumu,  kas ir unikāls gadījums ne vien  Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Lektors - Sabīne Erte (arhitekte), gide - Zanda Zariņa.

Berķenes muižu - 2004. gadā Berķenes muižu un zemi iegādājas Ilze un Aldis Melgalvji un uzsāka muižas ēku atjaunošanu, izstrādājot projektu lauku rezidences attīstībai. Atjaunots muižas nams, rekonstruēta klēts, uzbūvēts/pārveidots šķūnis un citi darbi. Lektori - Ilze un Aldis Melgalvji.

Lielplatones muiža- muižas kompleksā ietilpst 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi un citi ievērības cienīgi objekti. 2018. gadā pašvaldība atjaunoja vešūzi – autentisku 18./19. gs. veļas māju, kurā pieejama seno veļas mazgāšanas tradīciju izziņas programma. Vešūzis ir Lielplatones muižas kompleksa oriģināla un autentiska sastāvdaļa. Lektors - Artūrs Lapiņš (arhitekts) un gide - Ingūna Pranka.